Narumi, kas parasti izturas mierīgi un cienīgi, stāv viena uz kalna, kur nav neviena apkārt, un kā bērns pakļaujas ritmam, veidojot loku. Viņas svārku apakšmala maigi plīvo. Viņa griežas apkārt un vēlreiz. Brīdī, kad viņa neuzkrītoši paceļ svārkus un atklāj savu krāšņo dibenu, viņa atkal kļūst par pieaugušo. Salds klātbūtnes sajūta, ko rada saulriets.

Narumi ir tērpusies pārāk lielā krekliņā un īsos šortos. Kad viņa kāpj pa kāpnēm, no šortiem reizēm izlīkst viņas dibena. Ceļā viņa nolaiž rāvējslēdzēju, liekot jūsu sirdij sākt straujāk pukstēt. Dienai ir tikai sākusies...

Narumi stāv pludmales akmeņainā klints ēnā. Acis apžilbina atspulgi no okeāna virsmas, un tu uz brīdi novērš skatienu, bet viņa jau ir aizslīdējusi uz priekšu. Klausoties viļņu šalkas, tu neej viņai pakaļ — tas ir brīnišķīgs mirklis, kad tu no attāluma baudi viņas proporcijas.

Zālājā pie jūras Narumi rotaļājas, valkājot bikini un uz pleciem pārmetušu džemperi. Kad tu nonāc pie ūdens, tu apsēdies. Viņa izskatās kā sirēna. Maigās viļņi rotaļīgi skalojas pret viņas persiku formas dibenu, un viņas gurnu un pirkstu pievilcība saplūst ar mirdzošo, spīdošo jūras virsmu.

Narumi valdzina ar lēnu deju uz akmeņainas skatuves ar skatu uz jūru. Viņas šūpojošās gūžas ir izsmalcinātas un emocionālas. Viņā nav ne mazākās kautrības pazīmes. Viņa koncentrējas uz pasauli, kas paredzēta tikai jums abiem. Jūs esat apburti, pazudis sapņainā burvībā.

Krēslas stundā Narumi klusi izģērbjas pie vecas, pamestas mājas sienas, tālu no ziņkārīgo acu skatieniem. Tad viņa dodas uz krastu. Viņas āda, ietērpta bikini, stāvot pret vakara debesīm, ir iemērkta krēslas krāsu toņos. Kā atvadoties no dienas, Narumi bezgalīgi skatās uz saulrietu.

Klusa rīta. Narumi ir apakšveļā, ietīta futonā. Tu dzirdi viņas "labrīt" no spilvena malas. Viņa ir vienīgā, ko redzi. Viņas lielais dibenis, izliektais vēders, apkampjamā viduklis un tomēr slaidā figūra. Visi ir viņas gūstekņi.